I won't change for anyone.

ugunsgrēks. es vairs nekad negribu pamosties no tiem būkšķiem un spilgti oranžas gaismas aiz loga un pilnīgi noteikti ne ar mammas stresa pilno saucienu "ŽANET! UGUNSGRĒKS!" tas nebija mans mīļākais skats, kad šķūnītis kurā glabājām malku, un ne vienīgās, bija pārvērties milzīgā liesmojošā bumbā. nebija mana mīļākā sajūta, ka mamma kādu pusstundu, kamēr tas viss aizgāja tik lielā apmērā gulēja desmit metru attālumā no milzīgās uguns, kas, ja būtu vējš būtu aizdedzinājusi arī apkārtējās 3 koka mājas, sākot ar mūsējo.
toties, tas bija labākais pamošanās veids kāds vien iespējams, visu dienu miegs nenāca.
bet vienalga ir vairāk mīnusu.
manā pagalmā tagad atrodas melnu ogļu kaudze.
vietējiem bomāriem vairs nav kur satikties
tā bija ļaunprātīga dedzināšana. un ja nu kāds aiz jautrības izdomātu pielaist uguni kādai no 3 koka mājām?
rokas trīc labu laiku arī pēc tam kad viss it kā ir labi
un tas skats paliek atmiņā uz visu dienu.
aizmuldējos. bet tas tiešām nebija forši. no malas drošvien liekās, nu kas tur liels? bet bija liels.


vakar aizmigu domājot par ideālu džeku. man tiešām ir aizdomas, ka tāds vnk nav uzražots.

arivederčī.