Dēēēēm Gūd.
Valmiera.. mmmhm.. joprojām pārbraucot pāri šīs pilsētas robežai sāku smaidīt kā maija saulīte. joprojām katra iela man atgādina kaut ko. Joprojām daļa manis ir Valmierā.
Forši, ka brālītis nosākuma mani īsti nepazina. :D
Bija jautri.
Jautri mocīt Tomu un cīnīties un darīt visu to ko vienmēr darām.
Jautri atcerēties tikai manai audžuģimenei raksturīgos tekstus.
Bet pats, pats.. tas, ka lai arī cik ilgi mēs netiktos, lai cik ilgi reizēm nerunātu, jo vnk kkā nesanāk, katru reizi satiekoties ir tik milzīgs prieks, šoreiz tas bija tik liels, ka pat balss atnāca vaļā.
ir tik forši atkal un atkal atklāt jau sen zināmo.. ka tiek lasītas domas, ka saprot no pusvārda.
"ko tu raksti?"
"zīmītes jums, varēs piespraust pie ledusskapja"
"un ko tu tur uzrakstīji?"
"lāāāāābdien."
...
"vēl kko uzrakstīji?""
"mmmmhm"
"labu apetīti, paldies, tev tāpat?"
"velns, kā tu zināji?"
"soul sisters.. "
"tjāāā.. :)"
[lāāābdien], [labu apetīti, jums tāpat], [mīlu jūs], [kur zivis un zemenes?]
Es tik ļoti mīlu savas divas pasaules.
Rīgu un Valmieru.
Es tik ļoti mīlu savu dzīvi te, Rīgā ar visiem saviem lieliskajiem draugiem un klasesbiedriem- ballīšu dvēselēm.
un es tik ļoti mīlu savu .. Valmieru.. savu ģimeni Valmierā. cilvēkus, kas tik ļoti ātri mani pieņēma un savus draugus tur.
Glitter in The air.
Cheers par smaidu uz lūpām un draugiem, kas, lai arī kas notiktu, paliks tavi draugi gan te, gan tur. [un jūs zinat par kuriem es runāju]
Dii & Ilzīt & Brālīt.. my special ones.
Hell Yeah.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru