Why she had to go I don't know she wouldn't say. Oh, yesterday came suddenly.
smagāk nekā man likās un skumjāk, nekā nojautu. apjautu pārāk daudz un sapratu, ka manis tajā visā bija vairāk, nekā līdz šim biju iedomājusies. un vectēva "šodien pirmo reizi jutu, ka man tiešām ir sirds."
tas sāpēja daudz savādāk nekā kārtējā šķiršanās vai pazaudēts draugs, tas bija daudz savādāk kā viss iepriekš piedzīvotais un izsāpētais, jo tur gulēja arī daļa manis vai precīzāk blakus viņai, manī stāvēja daļa viņas.
"laimi, vienmēr blakus ejam, sauli vienmēr sirdī spīdam. maniem mīļajiem." paldies tev.. par visu un vēl vairāk.
nevaru vēl savākties. kamols joprojām kaklā spiežas, ik pa laikam. varbūt ne šodien un varbūt ne rīt, bet kaut kad..
"un lai viņai jauka nākamā dzīve.. tur zvaigznēs."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru