
vasara ir bjūtifell.
sēžu ar joprojām slapjiem matiem, jo kāds mani paaicināja peldēt. man likās, ka atkal būs jāgaida mēnesis līdz satiksimies, bēt nē, viņš šoreiz piezvanīja pirmais.
jocīgi, nevar saprast. ir skaidrs, ka ir pārgājis un varu dzīvot bez un vairs nav skumji, kad viņš aiziet, bet arī nav vairs tas, kā ir ar viņu. tā daļa tomēr ir pie viņa, vai tur lūzt vai plīst.
ir burvīgi pus23 skriet ezerā un sakliegties no viena ezera gala uz otru. un es zinu, ka nav jāpietēlo, zinu, ka var smaidīt cik grib un teikt ko grib. nekas netiks pārprasts, jo tas ir viens no nedaudzajiem, kas bez vārdiem mani pazīst no viena gala līdz otram.
ir tik jautri skraidīt un cīnīties ar dvieļiem, kā tādiem sīkaļām. sīkaļas, kuriem ir pagātne, kura nestāv ceļā.
ir tik jautri sist vienam no otra odus nost un smieties par stulbiem jokiem.
man patīk ar tevi kopā smieties, man patīk, ka nav nozīmes vai es esmu glīti uzkrāsojusies, vai skropstu tuša ir pa visu seju, man patīk, ka es varētu staigāt pusplika un man par to nebūtu kauns. man patīk, ka tev ir tieši tāpat. tā ir tā lielākā burvība šajā.. draudzībā.. nezinu kā to nosaukt.
tu joprojām smaržo tāpat kā agrāk. (sun)
jā, tev bija taisnība. es iemīlēju atkal sevi un viss atkal rādās gaišākās krāsās. dzīve šovasar ir burvīga.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru