lai nu kas, bet šī diena bija lieliska.
sēdēju uz jumta kores kā emīla nedarbos, gāzu visiem sniegu virsū un smējos līdz asarām iestigusi sniega kupenā. nēsāju sīkos. taisīju māsai matus un mīļojāmies visi trīs. cepām vafeles un saēdāmies ar nutellu un meža ogu ievārījumu. dzērām kakao un skatījos jau 3x the notebook. labi, jā, tu biji rokas stiepiena attālumā un sēžot uz jumta es to redzēju vēl labāk, bet lai jau. es zinu, ka nekas nav beidzies. un šai iedomai ir 3 iespējami cēloņi. ha. lai tā būtu. es zinu, ka atkal ieritinoties zem segas dzirdēšu bungu ritmu, bet lai jau. es sāku pierast.
skaista skaista skaista diena. žēl, ka sniegs te nelīp, varētu tādu sniega pilsētu sacelt. te ir sasodīti daudz sniega. daudz daudz vairāk kā Rīgā :)
aah nevaru sagaidīt. rītdiena taču būs tikpat burvīga ko?
un lai jau, es nesēdēšu uz vietas. paliec, ja gribi. tiešām netraucē. sāku aprast. atkal. tu zini, bet tu nē, kādu dienu viss atkal būs kā bijis. ja ne kā bijis, tad līdzīgi.
smaidu.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru