tā nebija atziņa ko gribēju šodien gūt.
man pietrūkst, tiešām pietrūkst.
kaut kas ar to visu galīgi nav kārtībā, ir pagājis pārāk ilgs laiks, ir notikuši pārāk daudz notikumi,
bet dziļi iekšā sēž viens un tas pats un neviens to nevar pārsist. kā tā var būt?
"tu tur izskaties tik laimīga." ha es tāda tur tiešām biju. mana ideālā vasara.
ja es būtu bijusi viena. paldies, ka sēdēji blakus. es iekšā trīcēju, man tiešām bija bail no tā, kas ir tagad. es gribēju redzēt un tajā pašā laikā zināju, ka tas nebūs uz labu.. nebija. un tagad es jūtos tik apstulbusi kā nekad.
akadēmija mani sāk novest.. man neizdodas vai arī nav gribas uz to visu, vai spēka. man patīk, bet tas vienalga ir grūti. neviens neteica, ka būs viegli. tas vienalga ir tas ko gribu.
manas 5 brīvdienas. neesmu joprojām atpūtusies un joprojām man griežas galva.. un nu arī viss iekšā. nav no patīkamākajām sajūtām.
es gribētu, lai man galvā būtu balta lapa, tukšums un miers, nevis 100tiem joņojošu domu un atmiņu. es zinu, ka dzīvoju vakardienā un dienās pirms tās, bet tā laikam esmu es un tur neko nevar darīt.
man patīk čīkstēt te, tad vismaz dzīvē nevienam nav jāuzbāžas.
So I'll wait 'til kingdom come, All the highs and lows are gone
arivederčī mani draugi.
sunday jam toast-daydreaming. hehe. lai tas paliek starp tevi un mani.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru